Mūsu stāsts

Spīķera stāsts aizsākās ap 1880.gadu, kad tam laikam iespaidīgā izmēra ēka tika uzcelta kā ostas noliktava. 19.gadsimta beigās Liepājas Tirdzniecības kanāls un tam abās pusēs esošie spīķeri veidoja būtisku ekonomisko funkciju. Padomju laikā ostas teritorija bija slēgta publikai, ēka turpināja darboties kā graudu noliktava, lielā mērā saglabājot vēsturisko veidolu. Savukārt 90.-os gados degradētajā pilsētas centra ostmalas teritorijā esošā ēka stāvēja kā nevajadzīgs grausts. 

1997.gadā Ervils Laugalis iegādājās spīķeri, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. Laika gaitā īpašnieks atjaunoja ēku, maksimāli saglabājot vēsturisko izpildījumu. 2000.gadu sākumā Liepājas pašvaldība nolēma attīstīt promenādi, līdz ar to spīķera atrašanās vieta atkal bija sabiedrībai pieejama, bet to izmantoja galvenokārt zvejniecības vajadzībām. Pēdējā dekādē Laugaļu ģimenes biznesā aktīvāk iesaistoties dēliem, jaunā paaudze uzsāka plānot spīķera attīstīšanu ar pilnīgi jaunu virzienu, kas paredzēja  ēkas pārveidi ar rekreatīvo funkciju, ko paredz arī pilsētas attīstības stratēģija promenādē. 

Pirmie lielie soļi ir pabeigti 2020.gadā, kad ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti 3 projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Spīķera otrajā stāvā ir iekārtotas plašas telpas, kur organizēt pasākumus līdz 100 personām. Spīķera trešajā un ceturtajā stāvā ir iekārtots fitnesa centrs.